Kaitināšanas māksla jeb “Tu man krīti uz nerviem, bet es tevi mīlu”

Piekritīsiet, ka krišanas uz nerviem jeb besīšanas mākslu vislabāk pieprot cilvēki, kas bijuši attiecībās ilgāk par diviem gadiem. Augstāku meistarību kaitināšanas mākslā jeb zāģēšanā vīriešu šovinisti bieži piedēvē sievietēm, bet es tam negribētu piekrist. Vislabāk kaitināt prot stulbs cilvēks un cilvēks ar kuru tu esi pavadījis vienā guļamistabā vismaz trīs gadus. Rakstnieks un kokaīna pazinējs Frederiks Beidbegers apgalvo, ka mīlestība ilgst trīs gadus. Muļķības. Mīlestība ilgst vismaz deviņdesmit gadus, no kuriem lielāko daļu mīļotais cilvēks nenormāli krīt uz nerviem. Var jau mānīt sevi un apgalvot, ka īstā mīlestībā tāpat kā Koelju grāmatās viss ir zelta krāsā, kaut arī visiem zināms, ka zelta krāsā viss ir tikai zem ripām. Tāpēc nemāniet cilvēku jums blakus. Paaiciniet to maliņā un godīgi pasakiet: “Klau, zin’ kā ir? Tu man krīti uz nerviem, bet es tevi mīlu.”

Pirmajos iemīlēšanās mēnešos nekas nav jaukāks par dievinātā cilvēka mīlīgo šņākuļošanu miegā, nekas nav mīļāks un smieklīgāks par mazā kāmīša čāpstināšanu, ēdot vakariņas vai nejauši izmukuša pirdiena jautro burvību. Tas viss šķiet esam pati mīlestības esence. Sākumā… Pēc trīs un vairāk kopā pavadītiem gadiem šņākuļošana miegā ir pietiekams iemesls, lai apsvērtu domu par filmā redzētās slepkavības – nosmacējot ar spilvenu – pielietošanu dzīvē; vakariņu ēšana blakus sieviņai vai vīriņam, kurš čāpstina pielīdzināma spīdzināšanai ar augstas frekvences skaņu, bet izmukušā pirdiena jautrā burvība pārvērtusies par labi nomērķētu spērienu pa zarnām un vienvirziena biļeti uz otru istabu.

Un visas tās privičkas, bērnības traumas, māņticība, ieradumi un vājības ar kurām ir piebāzts jūsu dzīvesbiedrs. Posts un negals ar tām. Cik komisks reiz likās mīļotā cilvēciņa māņticīgais ieradums nekad nekāpt uz kanalizācijas aku vākiem, jo tas nesīšot briesmīgu nelaimi nākotnē. Cik smieklīgi bija skatīties, kā šis cilvēks spļauj septiņas reizes pār plecu un veic deviņus soļus atmuguriski, ja tomēr uz akas vāka gadījās uzkāpt. Pēc pieciem gadiem tas vairs nešķiet komiski. Jūs arvien vairāk pārliecinaties, ka jūsu dzīvesbiedrs ir garīgi atpalicis un esat gatavs viņu pašu iesviest kādā kanalizācijas akā.

Tu vari miljons reizes atkārtot, lai dzīvesbiedrs nenosūkā majonēzes iepakojuma stūrīti, neaplaiza sviesta nazi, nolaiž podam vāku vai netecina virtuvē ūdeni, kad otrs ir dušā, tāpat tas viss tiks darīts ar divkāršu sparu. Pret ieradumiem cīnīties nav jēgas, tāpēc atliek samierināties vai kravāt mantas. Reiz man gadījās dzirdēt kā kāda meitene pilnīgā izmisumā stāsta savai draudzenei, ka viņa vairs nevarot izturēt savu vīru un esot uz šķiršanās robežas. Draudzene jautāja, kas ir noticis? Vai viņš laižot pa kreisi? Vai nemīlot kā nākas? Nē, izmisusī meitene atbildēja. Vīrs katru rītu, posdamies uz darbu, skaļi dzied Ziemassvētku dziesmas vācu valodā. Viņa vairs nevarot izturēt, ka katru rītu jāklausās: Alle Jahre wieder Kommt das Christuskind… Viņa esot mēģinājusi ar vīru runāt, bet šis tikai attraucis, ka tā ir viņa privička un bez tās viņš nevarot sagatavoties dienai. Nezinu kas notika tālāk, bet toreiz es sapratu, ka kaitināšana ir viens ārkārtīgi varens ierocis.

Kad attiecībās esat sasnieguši brīdi, kad strīdi ar mīļoto cilvēku pārvērtušies par stratēģisku kauju, ir vērtīgi apzināties, ka ar prasmīgu kaitināšanu jūs savam partnerim varat kaitēt daudz vairāk kā piemēram limonādes “fantastika” vietā iedodot tam etiķa esenci vai kontaktlēcu šķidrumā iebirdinot šķipsniņu saberzta sarkanā pipara. Cilvēks, kurš vairākus gadus rūdījies attiecībās zinās stāstīt, ka viens no smagākajiem un iedarbīgākajiem kaitināšanas paņēmieniem ir klusēšana. Ar izkoptu klusēšanas tehniku otru cilvēku var sakaitināt tik briesmīgi, ka tas var palikt bīstami jums pašiem. Tāpēc, ja redzat, ka jūs ar savu klusēšanu jau šaujat pār strīpu un mīļotā cilvēka seja strīda laikā sāk iegūt indigo zilo toni, bet rokas sāk grābāt pēc nopietnāka vicojamā, tad visprātīgāk ir sākt ārkārtīgi skaļi kliegt. Tas izsitīs strīda partneri no līdzsvara un klusēšanas akciju jūs varēsiet sākt no jauna, ja vien neapdomāsieties un nelūgsiet piedošanu pirmais. Tomēr gribu vairīties runāt par gadījumiem, kad tiek izmantota klusēšana. Tas ir diezgan nežēlīgs paņēmiens. Vēl nežēlīgāks ierocis par klusēšanu ir tikai “Iprīta uzbrukums”. Tā to saucu es. Tas ir tad kad pašā strīda karstumā viens no partneriem skaļi “norauj zobu”. Skaidrs, ka tas ir nāves spriedums zoba norāvējam, bet no pieredzes zinu – tas ir to vērts.

Attiecības vispār ir ārkārtīgi smalka lieta un pavisam noteikti – attiecību smalkums ir viens no iemesliem kāpēc tās bieži vien cilvēkam pabojā nervus. Tiesa, vēl biežāk uz nerviem krīt citu cilvēku attiecības. Kārtējais got married, got engaged, got bērns vai ar peļuku Siguldā liek apsvērt Valiuma receptes iegūšanas iespējas. Bet tas jau būs cits stāsts.

Nobeidzot stāstu par kaitināšanu, gribu tikai teikt to, ka kaitināšanā ir sava daļa burvības un pāriem, kas ieslīguši rutīnā, kaitināšanas prasmju pilnveidošana var palīdzēt nodzīvot kopā vēl kādus deviņdesmit gadus. “Kaitini droši”, reiz zoodārzā kādam idiotam teica milzīgs degunradzis, mirkli pirms nodūra to ar savu degunu. Bet mēs jau neesam nekādi degunradži, un pat pērtiķi mēs neesam. Tāpēc droši kaitiniet un tieciet kaitināti.