Beidzot klāt ir novembris – mēnesis, kad vakars iestājas jau divos dienā un nebeidzas līdz pat diviem dienā, ļaujot cilvēkam omulīgā sveču gaismā pārlasīt iedvesmojošos un uzmundrinošos Nīčes un Šopenhauera darbus. Tas ir laiks, kad gribas apskaut visu pasauli, uzsmaidīt tai un ar izstieptu vidējo pirkstu pamāt ardievas pirms ķermenis kritienā no pulksteņtorņa ir piezemējies uz bruģa. Tas ir brīdis, kad beidzot beigusies pretīgā vasaras svelme, no kokiem nokritušas riebīgās lapas, bet lielākā daļa dzīvo būtņu ir mirušas vai iekritušas tādā komā, ka dibenā jāliek tapa, lai neappļūtītos. Brīnišķīgs laiks. Tiesa, ne visi tā uzskata un bieži vien sūdzas par kaut kādu rudens depresiju. Tāpēc atklāšu piecus veidus, kā tikt galā ar nejauko stāvokli. Lieciet vien šaujamos pie malas un lasiet.
Sporto
Es esmu liels sporta cienītājs, tāpēc zinu, ka nav labāka veida, kā cīnīties pret rudens un parasto depresiju, kā skriet pa parku vai cilāt hanteles. Visvairāk es mēdzu skriet pa parku. Lūk, pastāstīšu. Kad vakarā sāk mākties virsū rudens depresija, ir ātri jāsaģērbjas un milzīgā ātrumā caur parku jābēg uz veikalu. Tur ar steigu ir jāiegādājas vairākas lielas pudeles kāda neganta dzēriena, piemēram, meskala vai šņabja. Tad kādā vārtu rūmē ir lielā ātrumā jāizlok vismaz puse vislielākās pudeles satura. Pēc tam milzīgā ātrumā ir jāvico caur parku uz mājām, kur steidzīgi jāiztriec atlikusī pudele. Vakara gaitā skata pēc var pacilāt hanteles, bet mani, piemēram, pēc sportošanas pārņem tas patīkamais nogurums un laimes sajūta (zinātnieki ir pierādījuši, ka fiziskas aktivitātes palīdz smadzenēm izstrādāt laimes hormonu), kas tik ļoti pazīstama aktīva dzīvesveida cienītājiem, tāpēc gribās vien atgulties dīvānā un baudīt vakaru ar atlikušajiem dzērieniem. Rudens depresija? Kas tā tāda? Sliņķu un resnuļu slimība?
Raksti
Kā jau zināms, rudens ir ražīgs laiks tiem rakstniekiem, kuri nav izdarījuši pašnāvību. Šajā brīnumainajā un drūmajā laikā atveras visādas ķermeņa slūžas, ļaujot, tā teikt, norakstīt no sevis nost visas šausmas, maniakālās un slepkavnieciskās domas, pašnāvnieciskās tieksmes, sātana lūgsnas un izmisuma vaidus. Arī es, sākoties rudenim, allaž tveru pēc spalvas un rakstu. Izcili palīdz. Tiesa, pirms rakstīšanas, zināms, ir krietni jāiedzer. Vislabāk kaut kas ļoti stiprs – absints vai kandža – jo alus, piemēram, nelīdzēs. Tas der vasarā, kad cilvēki neraksta un vienkārši grib dzert. Lūk, kad ir pamatīgi iedzerts un uzrakstītas dažas domas, skices, dzejas vārsmas, riebīgas vēstules, komentāri vai vienalga kas, ir jādzer vēl un jāturpina rakstīt. Rakstīt jābeidz, kad tukšas ir vismaz septiņas lielās pudeles. Tādā režīmā katru dienu jāraksta vismaz divas nedēļas. Tad būs jūtams rezultāts. Rudens depresija būs kā ar roku atņemta, bet uz galda, visticamāk, mētāsies nākamais latviešu literatūras šedevrs un gada balvas oriģinālliteratūrā nominants.
Muzicē
Ja rakstīt neproti vai arī izcilu latviešu literatūras paraugu esi jau uzrakstījis, tad pret rudens depresiju lieliski var cīnīties ar kāda mūzikas instrumenta palīdzību. Lūk, kā tas darāms: vispirms dodies uz veikalu pēc spirtotā. Vislabāk kaut ko stiprāku par šņabi, tomēr, ja nekā tāda īpaša nav, tad derēs arī pāris pudeles “hļebņij dar” vai “zeļenaja marka”. Kad dzērieni ir iegādāti, dodies uz mūzikas instrumentu veikalu un nopērc vienalga kādu instrumentu. Nu, skaties arī pēc rocības, proti, ja galīgi maz naudas, tad nopērc kaut kādu stabuli vai svilpi. Savukārt, ja naudu pēdējo reizi redzēji veikalā, pērkot šņabi, tad dodies vien mājās un sagatavo dziedamo rīkli. Mājās krietni iedzer – glāzītes septiņpadsmit – un ķeries klāt instrumentam vai dziedāšanai. Es, piemēram, nodarbojos ar dziedāšanu. Guļu tik dīvānā, malkoju degvīnu no krūzītes un dziedu pilnā rīklē kā gailis. Rudens depresiju vispār redzējis neesmu.
Baudi kultūru un mākslu
Zināms, ka rudens ir ne tikai depresijas, bet arī kultūras un mākslas pasākumu mēnesis. Dzejas dienas, kino festivāli, teātri un gājieni! Kaut uz pusēm raujies, bet paspēt uz visiem pasākumiem nav iespējams. Tāpēc kāda jēga sēdēt mājās un skumt, ja var krietni iedzert un doties baudīt augstas lietas? Rudenī, zināms, arī jāvelk biezi mēteļi, kas ļauj ērti iekškabatā noglabāt dažas blašķītes izmeklētākā spirta un samagonkas. Rudens depresija pat tuvumā tev tādam maķenīt iesilušam un uz pasākumiem ejošam cilvēkam klāt nedursies. kad svētlaimīgā skurbulī aizvadīts kino seanss vai teātra izrāde, nav obligāti jādodas mājās. Hei, klondaika vai fēnikss tevi allaž uzņems atplestām rokām, ļaujot gremdēties noslēpumainajās ēģiptiešu gudrībās, kas rakstītas “Book of Ra” papirusos. Lai dzīvo rudens, māksla un kultūra. Priekā!
Dzer
Ja nu galīgi nekas no iepriekš aprakstītā tev nav līdzējis, tad ir jāsāk dzert. Es to nevienam neiesaku un arī pats nemīlu to darīt, jo sports, rakstīšana, mūzika un kultūras pasākumi ar dzeršanu savienojami nav, tomēr, apzinoties, ka eksistē arī patiešām smagi rudens depresijas gadījumi, atļaušos dzeršanu tomēr pieminēt. Tātad, dzeršanu sāciet tikai tad, kad tiešām neredzat izeju no depresijas skavām. Veikalā vairumā iegādājieties visstiprāko alkoholisko dzērienu, kas tur ir pieejams. Vislielākajās pudelēs. Tā, lai pietiek mēnesim. Nogādājiet pudeles mājās, apsēžaties dīvānā vai pie virtuves galda, attaisiet pirmo pudeli un sāciet dzert. Pirmās minūtes jūs jutīsiet, ka rudens depresija sāk dusmoties un spirināties, tomēr jau pēc minūtēm divdesmit tā lēnām atstās jūsu ķermeni. Pēc dažām stundām jūs būsiet pilnīgi veseli, tiesa, tikai līdz nākamajam rītam, kad procedūra obligāti jāatkārto vēlreiz. Un tā kādu mēnesi. Ja pēc mēneša jūs nejūtaties līdz galam vesels, tad dzeriet vēl mēnesi vai divus. Lai nu kā, depresija agri vai vēlu pilnībā izzudīs no jūsu dzīves vai arī jūs izzudīsiet no depresijas dzīves. Lai veicas.