Vienmēr biju vēlējies, lai man viss būtu pie dirsas. Goda vārds, man nekad nebija bijusi kvēlāka vēlme. “Dievs,” es mēdzu vakaros slepeni lūgties, “kaut man vienreiz viss būtu pie dirsas, ak, dodi, Dievs, dodi…”
Bet Dievs nedeva… Ilgi nodzīvoju tā… nu, ka nekas nav pie dirsas. Nezinu, kur bija, bet pie dirsas točna nebija. Lūk, bet nesen apnika un es rīkojos pats.
Tagad man viss ir pie dirsas – telefons, maks, atslēgas – viss pie dirsas… somiņā.
Ja gribi, lai arī tev viss būtu pie dirsas, tad droši raksti, un es par ļoti lielu naudu izgatavošu arī tev “Man viss ir pie dirsas” dirsas somiņu.
PILSONIS GRĀMATNĪCĀ 