#L
Ienāk apaļš vēders un aiziet līdz otram veikala galam. Briesmīgi nobīstos, sak, tas deguns būtu – saprastu, bet vēders… Tikai pēc brīža pamanu, ka vēderam ir piestiprināts stipri rosīgs vīrelis.
#XLIX
Vīrietis parastā cepurē. Ierauga Džoisa “Ulisu”, un, palūdzis atļauju, svinīgi izceļ to no plaukta. Krietnu brīdi šķirstījis, noliek to atpakaļ un skaļi, bet, it kā pie sevis, nosaka: “Zili brīnumi!”
#XLVIII
Vīrietis violetās biksēs un strīpainā kreklā. Staigā pa veikalu un nemitīgi virina muti. Izrādās – pa telefonu runā tikai klausule viņam mazītiņa un ievietota dziļi kreisajā ausī.
#XLVII
Vecmāmiņa astoņpadsmit lakatos. Rūpīgi aplūko jauno Bībeli ar visiem apokrifiem. Pēc brīža atdod visu savu pensiju un aiziet.
#XLVI
Jauns vīrietis zilu degunu. Ilgi pēta ieteikumu un sūdzību grāmatu. Beigās paziņo, ka pirkšot.
#XLV
Dūšīgs tēvocis. Aiziet līdz mapēm un no turienes skaļi jautā vai mums vispār tādas mapes esot. Kad parādu, tad man tiek paskaidrots, ka tās jau nav mapes, bet mazītiņas šūflādītes.
#XLIV
Sieviņa brūnās biksēs. Tik platus soļus liek, ka sekundes laikā pie reliģijas plaukta attopas.
#XLIII
Divi vīri skūtām galvām, treniņtērpos, bargu skatienu. Gribot jumtu salabot. Un no tiesas – izvelk instrumentus, pieslien kāpnes un sāk labot jumtu.
#XLII
Māte ar meitu. Māte aši pie psiholoģijas, bet meita pie ezotērikas plaukta. Smieklīgi tas, ka abi plaukti viens otram blakus, tāpēc sanāk grūstīšanās.
#XLI
Sieviņa. Cieš no bailēm. No visa baidās. No grāmatām jau pirmkārt. Vājprāts kaut kāds!
PILSONIS GRĀMATNĪCĀ 