Tramvajā. Šausmīgs stāsts #5

tram

Tramvajā es mīlu vizināties viens, jo, ja līdzi ir vēl kāds, tad, ziniet, jāsēž ar viņu kopā uz soliem pa divi un, nedod dievs, vēl jārunā visu ceļu.

Es vispār mīlu paklusēt. Dažreiz visu dienu varu nebilst ne pušplēsta vārdiņa. Sēžu, sapņoju, tā sacīt, pārlieku prātā lietas, izspriežu to un šito un vakarā aizeju gulēt klusēdams. Dažreiz pat aizmigt nevaru cik sīvu diskusiju pats savā galvā esmu uzsācis. Citreiz pat trijos no rīta vēl neguļu, jo kaut ko prātā nevaru izlemt.

Lūk, tāpēc nesaprotu, kāpēc gan būtu jārunā. Vismazāk jau tramvajā. Sēdi, skaties pa logu un, tā sacīt, pārliec lietas pie sevis, pārdomā notikušo vai gaidāmo.

Vienreiz visu nedēļu tā nodzīvoju – klusēdams. Tikai svētdienā atskārtu, ka septiņas dienas runājis neesmu. Tūliņ sapriecājos un nolēmu, ka nerunāšu arī visu nākamo nedēļu. Apņēmos, bet, ziniet, grūti gāja. Tak’ taisni pirmdienas rītā pieturā viens piesējās. Es vēl cerēju, ka nepamanīs, bet pamanīja, čigāns tāds. Es mudīgi pagriezos pret sienu un izlikos, ka pētu uzrakstus, bet pats ar acu kaktiņu tikai vēroju, ko šis darīs.

Viņš stāv un stāv, gandrīz žokli žāvādamies izmežģī, paskatās pulkstenī, pamet nez kur ar roku, nobraucī degunu un, kā sazin ko atskārzdams, nāk akurāt pie manis. Ziniet, saspītējos un domāju – sit kaut nost, bet nerunāšu.

“Sveiks, kaimiņ, uz darbu jau tādā agrumā?” Viņš saka un sniedz man lielu roku. Bet es tik skatos sienā. Izliekos, ka nedzirdu. Mazums cilvēki nedzird. Nav jau vienmēr jādzird, kad kāds blakus kaut ko prasa. Runā vien, sivēns, bet es – paklusēšu.

“Khem, khem” viņš nokrekšķina un saka “Paskat, tramvajs kavē, zaraza. Kā reiz kavē, kad man uzņēmumā paagrāk uz priekšnieku sapulci jābūt. Kavēšu, bet nekas, liela nelaime nebūs. Pateikšu, ka tramvajam gaiss no riepām izgāja, uzreiz visi smiesies, piedāvās man kafiju, spiedīs roku. Tieši tā būs.”

Stāvu viss sarkans un valdos. Tā vien mēle niez pateikt, lai taču aiztaisa sprākli un dod paklusēt, bet nē – ja reiz apņēmos, tad izturēšu. Sāku viņam ar acīm dusmīgi mest virsū, sak, lai saprot, ka nekādas vēlmes runāt man nav.

Tak viņš, sātans, laikam izdomāja, ka speciāli aicinu viņu runāt un tik turpināja.

“Pavei, aizvakar, vēl zvanīja no darba. Atbrauc, Zigmāriņ, atbrauc un izglāb uzņēmumu. netiekam galā bez tevis. Šitā gaudo klausulē. Izglābu ar visus, miljono reizi, eh, kam man tāds smagums uzkrauts, eh, eh.”

Paldies Dievam nāca tramvajs. Domāju, gan jau izmanīšos iesēsties vienvietīgajā sēdeklī, lai tas velns nesēž blakus, bet tramvajs… pakaļā jūs visus… tramvajs izrādījās pilns kā neatkarības dienā. Pūlis, ziniet, velni tādi, sagrāba mūs abus, ierāva tramvaja kaktā un tā saspieda kopā, ka ne elpu ievilkt. Tur jau gribi negribi jārunā, sak, atvainojiet, ser, negribēju, ser, un tā tālāk. Bet sitiet nost – saspītējos. Pat elpot pārstāju, lai tikai runāt nevajadzētu. Protams, šis uzreiz man taisni pie auss sāka bubināt:

“Pavei, nebūtu braucamais remontā, aizbrauktu kā kungi uz darbu. Kalotkas jāmaina, zin. Nomainītu jau pats, bet man šodien darbā uzstāšanās, lūk. Priekšnieki man ziņojumus dos un tā. Varbūt pat lūgs padomu prēmiju jautājumā. Inventarizāciju vēl vadīšu. Nu tā, bet kalotkas gan, suņi, ja nenomainīs kā nākas, tad bļaušu.”

Lai slavēta Marija, pēc kaut kādām sešpadsmit stundām beidzot pienāca viņa pietura. Tak gandrīz nepaspēja izlekt ārā no tramvaja, jo bija tā aizrāvies ar cenšanos pierunāt mani iet iedzert kopā uz viņa rēķina, jo, redziet, viņam vispār naudu neesot kur likt, taisni vai spiežot nost, cik ļoti neesot, kur nogrūst. Zināms, ka neatteicu. Lūkoju kratīt ar galvu un miegt acis, bet, velns tāds, nesaprata. Izkāpa ārā un vēl ar roku pamāja, mūdzis tāds.

Lūk, tāpēc, man šodien ar viņu jāiet iedzert. Bet nu ziniet, brālīši, sitiet kaut nost vai raustiet aiz mēles – nerunāšu. Varbūt tad pielēks, ka neesmu nekāds tur sarunu biedrs, bet gan cilvēks ar stingru raksturu un dzelzs principiem.

Advertisements

2 thoughts on “Tramvajā. Šausmīgs stāsts #5

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s